“Latvijas avīze”: Cik bagātas ir ekrāna sejas?

Domburs: vajadzīga diskusija par saprātīgu atalgojumu

Abās frontēs – gan sabiedriskajā, gan komerctelevīzijā – pabijis arī Jānis Domburs. Vai, viņaprāt, vajadzētu publiskot sabiedriskās televīzijas raidījumu vadītāju un žurnālistu atalgojumu? Domburs, abstrahējoties no savas pieredzes, spriež, ka jautājums, “vai vajag to darīt”, ir saistīts ar jautājumu, “kā to darīt”. Un atsaucas uz jau pirms gadiem desmit BBC uzraudzības padomē veikto analīzi par “zvaigžņu honorāriem” pa grupām – cik no ētera personībām pelna robežās no tik līdz tik. Un cik lielā mērā tas ir motivējoši, lai zvaigznes, kas vajadzīgas Anglijai, “neaizpeld” uz ASV.

J. Domburs uzskata, ka tā ir demagoģija, ja LTV, nevēloties kaut ko publiskot, kā ieganstu min, ka daļa no LTV budžeta ir pašu ieņēmumi no reklāmām. Jo LTV to naudu nopelna, izmantojot ēteru.

Otra lieta – Latvijā nav izdiskutēts tas, kādi būti arī citās nozarēs publiskā sfērā maksājamie saprātīgie atalgojumi, piemēram, “AirBaltic” vadībai, ostu pilnvarniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas darbiniekiem un citur – uzņēmumos un iestādēs, ko vai nu finansē no valsts budžeta, vai kas izmanto valsts, tas ir, visu kopējos resursus. “Tāda saruna būtu svētīga,” uzskata J. Domburs.

Ideālais scenārijs būtu, ja LTV publiskotu ienākumus kopā ar LTV vadības skaidrojumu, kāpēc konkrētajam cilvēkam maksāts tik un tik. Attiecībā par atalgojumu politiku LTV J. Domburs spriež, ka atalgojuma grupām vajadzētu būt tādām: pirmkārt, izcilajām zvaigznēm (kopskaitā 1 – 5) gadā būtu jāpelna daudzi desmiti tūkstoši eiro (bruto), lai pārējie redz, ka var nonākt šajā virsotnē un cīnās par to. Otrkārt, nākamajā grupā būtu darbinieki, kas pelna dažus desmitus tūkstošus gadā. Tas būtu konkurētspējīgs atalgojums, lai labi speciālisti neaizietu uz sabiedrisko attiecību firmām, kur “īpaši neiespringstot”, var nopelnīt mēnesī drusku zem diviem tūkstošiem “uz rokas”, piebilst J. Domburs.

Viņaprāt, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) arī šeit būtu sava loma saistībā ar augstāku mērķu izvirzīšanu sabiedriskajā pasūtījumā un analīzē, kāpēc tie nav sasniegti. Domburs uzskata, ka tieši NEPLP jābūt tam, kurš pasaka: lai taptu kvalitatīvs produkts, ir jābūt atalgojumam tik un tik. Bet, ja rezultāti nav sasniegti, nav bijis pareizs ieguldījums cilvēkos.

Avots: www.la.lv